Tomass Mantels

APZIŅAS MAIŅA UN SIEVIETES ATTĪSTĪBA

Šajā rakstā ar trīsdesmitgadīgas sievietes smilšu bildēm es vēlētos parādīt sievietes Es attīstības agrīno posmu, kas visnotaļ atšķiras no vīrieša Es attīstības.

Vēlreiz citēšu Ērihu Neimani: „…sievišķais var palikt pirmatnējās attiecībās, attīstīties tajās un atrast sevi, neatstājot mātišķā pirmssākuma un Lielās Mātes  apli.” (2)

Terapijas gadījuma apraksts

Kliente, kuru turpmāk saukšu par Felsas kundzi nāca pie manis trīs gadus ilgā dzīļu psiholoģijas psihoterapijā vienu reizi nedēļā. Pirmajā tikšanās reizē koptā, slaidā un vidēja auguma sieviete pastāstīja, ka viņai bieži griboties raudāt, viņa jūtoties līdz nāvei nogurusi un vairs neticot savām spējām. Stāstot par ārkārtīgo emocionālo spriedzi un savām dziļajām šaubām, viņa sāka stipri raudāt.

Lai labāk izprastu situāciju, ir svarīgi zināt priekšvēsturi. Velsas kundze pēc profesijas ir inženiere. Savā darbā viņa izjutusi priekšnieka, īstena sieviešu nīdēja tirānisko izturēšanos un tāpēc izšķīrusies labāk kļūt par bezdarbnieci. Kad viņa Valsts nodarbinātības dienestā rakstījusi dzīves gājumu, viņas atmiņā atausuši bērnības notikumi, kurus līdz šim viņai veiksmīgi izdevies izstumt no apziņas. Un tad iestājusies krīze.

Kā vecākā no trīs bērniem (brālis ir 10 gadus, bet māsa 11 gadus jaunāka) viņa bijusi vecāku laulību iemesls. Māte, kuru kliente raksturo kā ļoti bailīgu un psihiski nelīdzsvarotu, dzemdējusi viņu 19 gadu vecumā, bērnībā  kliente jutusies mātes neievērota. Kad Felsas kundze bijusi 19 gadus veca, viņas mātei pirmo reizi uznākusi šizofrēnijas lēkme.

Tas noticis pēc tam, kad vecmāmiņa no mātes puses maniakālā depresijā izdarījusi pašnāvību, ielecot upē. Felsas kundze kā vecāka no brāļiem un māsām uzņēmusies mātes lomu un mēģinājusi  saturēt kopā ģimeni. 55 gadus vecais tēvs bijis pašnodarbinātais finanšu jomā. Felsas kundze viņu raksturoja kā ļoti godkārīgu cilvēku. Tēvs pieprasījis no meitas labas sekmes un bieži viņu arī sitis. Vecāku starpā valdījusi milzum liela spriedze. Felsas kundze atcerējās, ka vecāki domājusi par šķiršanos, kad viņa bijusi nepilnus sešus gadus veca.

Pēc drūmās bērnības viņa izjutusi lielu atbrīvotību, kad, beidzot skolu, 9 mēnešus drīkstējusi doties strādāt uz Angliju par auklīti. Tur viņa iepazinusies ar pirmo draugu. Pēc ķīmijas tehnoloģes asistentes vidējās profesionālās izglītības diploma iegūšanas viņa strādājusi šajā profesijā tikai un pēc tam studējusi inženierzinātnes. Divus gadus vēlāk viņa uzsāka terapijas kursu pie manis. Šajā laikā viņa bija nolēmusi apgūt arī māsas profesiju kāda psihiatriskajā klīnikā. Pēc neveiksmes inženieres profesijā, strādājot vīrieša vadībā un izjūtot viņa naidīgo attieksmi pret sievietēm, viņa vairs neesot spējusi atgriezties savā profesija, jo baidījusies, ka netiks galā ar darba pienākumiem. Pretstatā grūtībām profesionālajā jomā viņa jau četrarpus gadus laimīgi dzīvo ar četrus gadus vecāku fiziķi.

Terapijas norise

Runājot par terapijas norisi kopumā, vēlos norādīt, ka Felsas kundze lika smilšu bildes laiku palaikam. Reizēm vēlēšanās darboties smiltīs radās nejauši. 100 terapijas stundas radās pavisam 24 smilšu bildes, no kurām raksta ierobežotā apjoma dēļ parādīšu un analizēšu 16. Izstrādājot galveno tematu – cīņa par atbrīvošanos no negatīvās sievišķības valgiem, - bieži krita izmisumā un bija atkarīga no terapeita piedāvājuma. Smilšu spēles terapijas radītajā „brīvajā un aizsargātajā” telpa” kliente izstrādāja pirmsrunas un ļoti agros konfliktus sava sievišķā Es attīstībā. Tādēļ arī savām smilšu bildēm viņa bieži vien nevarēja atrast piemērotus vārdus. Turpretim attīstības ziņā vēlākos agrīnās bērnības un Edipa konfliktus kliente risināja galvenokārt verbāli. Terapijas laikā veidojās intensīvas pārneses attiecības. Radās mīlestības pārnese, kam vēlāk atraisīšanās procesā no terapijas pievienojās viņa personības vērtības noniecināšana.

1.smilšu bilde

Sākumā Felsas  kundze pretojās priekšlikumam darboties smiltīs, izsakot vārdos: „Te ir tik daudz dažādu figūriņu, ka man ir grūti izšķirties, kuru no tām ņemt.” Savu nedrošību viņa projicēja uz mani kā terapeitu, sakot, ka es viņu kritiski novērojot un darot nedrošu.

Klientes pirmā smilšu bilde nedaudz atgādina materiālu kolekciju. Kā viņa tos pratīs izmantot, to viņa mums parādīs turpmākajā terapijas gaitā. Piecstaru jūraszvaigzni, kas it kā nejauši eksponēta smilšu kastes vidū, var  uzskatīt par cilvēka simbolu, pagaidām gan vēl dziļi klientes zemapziņā. Dora Klafa raksta: „Pieci ir cilvēka fiziskā ķermeņa skaitlis. Cilvēku tajā redz kā pentagrammu ar izplestām rokām un kājām un ar galvu ka mikrokosmosu makrokosmosā.” (3)

Skaitlis pieci parādās vēlreiz piecās stikla lodītēs. Vienā no tam ir embrijam līdzīgs svešķermenis, kas vedina uz domām, ka runa ir par Felsas kundzes sievišķības attīstību. Smilšu kastes vidū jūs redzat gliemežvāku ar stikla lodīti, kas asociējas ar pērli. Arī tā saistās ar sievišķības tematiku.

Spalva aizmugurē vidū bieži parādīsies arī nākamajās smilšu bildēs. Ēģiptes mitoloģijā spalva simbolizē varu, taisnību un patiesību. Spalva ir gaisa elements un saistās arī ar garīguma principu. Ar koka mizām un sūnām ir parādīti vienkārši zemes augu valsts elementi, un ar robustajiem čiekuriem ir izvirzīts iespējamā un nepieciešamā pārmainu procesa temats „Mirsti un topi”.

2.smilšu bilde

Nākamajā sesijā Felsas kundze, raudādama un depresīva noskaņojumā, lika otro smilšu bildi. Tajā varam izdalīt piecus sektorus. Kliente sāka būvēt priekšpusē pa labi. Mājas priekšā sēž sieviete, kura izskatās tā, it kā viņu būtu noķērusi liela čūska. Šī zeltīta čūska Felsas kundzei atgādināja mātes kakla ķēdīti. Viņa sacīja, ka tā viņai galīgi nepatīkot. Šis izteikums nozīme, ka čūska tiek uztverta negatīvā aspektā un atbilst nāvi nesošajam, aprijošajam, negatīvajam mātes arhetipam. Felsas kundze psihiski ir ka pieķēdēta savai mātei, kuras dzīvi sagandējusi čūska – māte ir psihiski slima. Es uzskatu, ka formulējuma, negatīvais, aprijošais mātes arhetips” vietā šajā gadījumā būtu trāpīgāk lietot apzīmējumu „zemapziņas negatīvā, destruktīvā daļa”.

Sektoru aizmugurē pa kreisi, tātad pa diognāli virzienā uz mātes stūri, Felsas kundze veltījusi savai vecmāmiņai, kurai bijušas vistas un kaķi. Ar vecmāmiņu viņai saistās pozitīvas atmiņas. Starp citu, kaķi ir pazīstami kā mātes dievietes Izīdas un mēness dievietes Basetas simboli. Lunārie dzīvnieki saistās ar sievietes auglību. Par melno lelli Felsas kundze stāsta, ka viņai bērnībā bijusi līdzīga lelle.

Priekšpusē pa kreisi redzam figūru, ar kuru identificējas pati smilšu bildes autore (Es figūra). Atkal parādās sievišķības atribūti gliemežvāki, savukārt stikla lodīte varētu iezīmēt procesa mērķi – sievietes personības viengabalainības sasniegšana.

Stūrī aizmugurē pa labi ir Pietas figūra, kas atklāj, ka ir sākusies sāpīgā mātes konflikta risināšana, ar ko cieši saistīta klientes sievišķības attīstības problemātika. Acīmredzot Felsas kundze jūt, ka viņai būs jāveic smags Sīzifa darbs.

Aiz Sīzifa figūras (centrā) stāvterinozaurs. Konflikts ar negatīvo mātes arhetipu Felsas kundzei ir pats svarīgākais. To pastiprina mātes psihiskā saslimšana un vecmāmiņas pašnāvība, un tas iegūst iznīcinošu raksturu. Šis neatrisinātais konflikts apgrūtina klientes individuācijas attīstību. Šajā smilšu bildē redzama mātes arhetipa sadalīšanās pozitīvajā daļa, ko kliente projicē uz vecmāmiņu, un negatīvajā, ko viņa saista ar savu māti. Šāda sadalīšanās ir gara aizsardzības mehānisma izpausme, kas norāda uz traucējumu stiprumu.

3.smilšu bilde

Stenot un vaidot, Felsas kundze veido šajā smilšu bildē redzamo centrēto ainu. Par to viņa stāsta: „Tas izskatās kā kaps, čūska man bija nepatīkama, tāpēc es viņu apraku (priekšplānā pa labi). Iespējams, ka tā ir iekšēja apglabāšana aizsargapvalkā. Varbūt es aproku problēmu, ko nespēju atrisināt, lai tā manī nerada nemieru. Man gribas sist un plēst, graut un visu iznīcināt. Man ir slikta sirdsapziņa mātes priekšā. Es baidos, ka viņa padarīs sev galu.”

To, ka Felsas kundze nevar atrisināt mātes konfliktu un viņu pārņem bezpalīdzīgas dusmas, var labi saprast, jo viņa baidās, ka var atkārtoties tas, ko viņa jau reiz pārcieta, kad pašnāvību izdarīja vecmāmiņa. Sākumā čūska atradās uz neliela pakalna priekšpusē pa labi. Tas atbilst mātes stūrim pirmajā smilšu bildē. Ar velmi aprakt problēmu, ko nav iespējams atrisināt saviem spēkiem, vai likt to mierā, viņa attēlo alķīmijas inkubācijas procesu. Tas simbolizē regresiju ar mērķi – progresīva Es attīstība, kā to bieži redzam smilšu bildēs. Arī gliemezis uz smilšu paugura liecina par intraversiju terapijas procesā.

Aplūkojot smilšu bildi pēc terapijas stundas, tā man aizvien vairāk atgādināja grūtnieces vēderu, kas izrotāts kā mandala. Manas asociācijas apstiprinājās vēl vairāk tad, kad, novācot figūras, es kādā smilšu pakalnā atradu caurspīdīgu stikla lodīti no pirmās smilšu bildes ar sarkanu, embrijam līdzīgu svešķermeni vidū.

4.smilšu bilde

Šajā smilšu bildē Felsas kundze padziļina trešās smilšu bildes tematiku un parāda mums, kam jāmainās inkubācijas ceļā. Viņa pati saka: „Visas šīs lietas es saistu ar savu māti.”

Smilšu kastes vidū viņa ir aprakusi čūsku, ko pirmajā smilšu bildē mēs iepazinām kā simbolu aprijošam mātes arhetipam. Diferenciācijai kliente pievieno krokodilu ar zirnekli. Kā pozitīvus elementus viņa aprok rožu sausos ziediņus, eņģeli un sievietes – varones figūru Tilu, kā arī krustu. K.G.Jungs uzskata, ka krusts kā kvarternitāte jeb četrvienība, tātad četrās daļās sadalīts veselums, ir klasisks patības simbols, kas vada pārmaiņas terapijas procesa inkubācijas periodā.(4) (Inkubācija antīkajā laikmetā nozīmēja gulēšanu templī, lai saņemtu Dieva dziedināšanu vai pamācību.)

Felsas kundze identificējas ar „domātāju” (aizmugurē pa labi), kurš prāto par redzamo ainu. Divi pūķi (priekšpusē pa labi) izceļ aso mātes konfliktu, ko kliente izjūt kā bezizeju.

5.smilšu bilde

Šī smilšu bilde ļauj mums izjust atgriešanos no mirušo un monstru valstības. Es figūra (lelle) sēž kā apmāta, it kā tikko būtu izpeldējusi krastā.

Ja iepriekšējās bildēs kliente risināja konfliktu ar negatīvo mātes arhetipu, tad šajā smilšu bildē redzam jaunu un ļoti svarīgu elementu – tiltu pāri upei. Uz tilta ir kristāldzidra lodīte un virs tās dzeltens zieds. Tilts pa diagonāli savieno abus otrās smilšu bildes pozitīvās un negatīvās mātes  arhetipa sektorus. Tur, kur tagad abstrahēti redzam „labo zvaigzni” (aizmugurē pa kreisi), iepriekš bija attēlots pozitīvais vecmāmiņas stūris, bet pa diagonāli priekšpusē pa labi – negatīvais mātes stūris. Ar tiltu šajā smilšu bildē sakas aktīva konfliktu risināšana, lai pārvarētu šo dalījumu. Cerību pilno tilta ideju kā gaismas stars tumsā izceļ dzeltenais zieds. Vienlaikus ar zivīm, roni, aitām un it īpaši ar trim vardītēm parādās arī jauna elementāra dzīvība ka norādījums uz tālāku psihisko attīstību.

Nākamajās nedēļās problemātisko mātes tematiku Felsas kundze risināja tikai verbālā līmenī. Piedzīvoto vilšanos mātē viņa aktualizēja arī pārneses attiecībā uz mani un dziļi šaubījās, ka mana terapija viņai palīdzēs.

6.smilšu bilde

No pirmmatērijas, ko redzējām pirmajā smilšu bildē, un no dzīves straumes, kas sāka plūst piektajā smilšu bildē, tagad, trīs mēnešus vēlāk, attīstījusies cerību pilna zemes dzīve. Viss stāv uz stingra pamata. Ap savu labo zvaigzni Felsas kundze grupē, kā viņa pati saka, „skaistās lietas”. Iepretim Es figūrai, kuras klēpī viņa ielikusi krāšņus sausos  ziedus, daudzsološi – vismaz es tā gribētu domāt – stāv balta auglības dieviete ar diviem zaķiem padusē. Viņai aiz muguras, it kā viņas ēnā, redzam tumšu figūru. Tā tur rokās ļoti lielu zivi kā tikko izviltu no jūras dzelmes un atstāj animus figūras iespaidu. Ar to Felsas kundze mums parāda spēcīgu savas zemapziņas auglības simbolu. Pa labi no animas figūras ir ligzdā perējošs putns. No jūras dzelmes izvilktā zivs un no debesīm  nolaidies putns ļauj klientē dzimt jaunai dzīvībai, ko šajā smilšu bildē attēlo perēšanas vieta. Divi roņi (priekšpusē vidū) Felsas kundzei atgādina no vecmāmiņas iegūtās mīļās figūriņas. Arī abas stirniņas, kas tuvojas centram kā biklas un kautrīgas dvēseles daļas. Pat gliemezis ir uzdrošinājies izlīst no savas mājiņas un, tāpat kā visi pārējie, dodas virzienā uz centru. Divas mazās laterniņas ļoti uzskatami atklāj, ka ir sācies sevis apzināšanās process. Uz sievišķo, centrēto tematiku, krīt ļoti daudz gaismas. Ar to Felsas kundze ir sasniegusi pozitīvu pavērsiena punktu terapijas procesā. Mierīgo smilšu bildes raksturu papildina divas aitas (pa kreisi). Diemžēl fotogrāfijā ir slikti redzami divi ziloņi, kuri stumj un velk smagu koka bluķi. Man tie asociējas ar Felsas kundzes un manām pēdējā laika terapeitiskajām pūlēm. Smilšu bildē ir vairākas figūras pa divi. Domājams, ka to veicinājuši kopīgie centienu un paraudzīšanās uz problēmu divatā, kā arī labā un vienlaikus grūtā sadarbība terapijas procesā.

Smilšu bildē mēs atrodam virzienā uz vidu centrētus vairākus palīdzīgus psihiskos aspektus, kas sekmē Es un sievišķības attīstību. Liekas, ka izveidojies arī pozitīvs vecāku tēls, kas nodrošina labu augsni attīstībai.

7.smilšu bilde

Tā radās septiņus mēnešus pēc terapijas sākuma.. Dzīves rata centrā acteku dieva atveids norāda uz to, ka sāk veidoties jauna apziņa. Patības aspekti ir izkārtoti apļa veidā: priekšpusē vidū pēc piramīdas, atspiedusies pret koka bluķi, sēž Es figūra. Koka bluķis norada uz jau paveikto grūto darbu, lai risinātu mātes konfliktu, un kalpo pārmaiņu simbola – uguns – sagatavošanai. Pārmaiņu procesa auglis ir Kristus bērns aplī pa labi. Ar Dieva bērna piedzimšanu sakas veselas patības veidošanās. Ap to gan vēl apvijusies čūska, norādot uz Felsas kundzes likteni agrīnā bērnībā. Tajā pašā laikā to no abām pusēm ieskauj Dieva Figūras. Tālāk uz aizmuguri stāv ēģiptiešu faraons, kurš, kā zināms, bija Saules dieva inkarnācija. Otrā pusē dejo indiešu Dievs – radītājs Šiva jeb Nataradža.

Aplī pa kreisi ir redzami divi ķīniešu zvejnieki. Katram no viņiem ir viena zivs. Šajā vietā der atgādināt, ka kristiešiem zivs bija Jēzus simbols. ICHTYS, grieķu valodā „zivs”, ir saīsinājums vārdiem „Iesus Cristos Theou Yos Soter” un nozīmē „Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs”. Izteiktie un izsvērtie četri stūri stabilizē kopējo ainu un it kā iezīmē apļa kvadratūru, kā tas raksturīgi mandalām. Smilšu bildē ir iekļauti līdzšinējie terapijas procesa elementi. Magoņu galviņas priekšpusē pa labi varētu nozīmēt reibinošu garīguma izjūtu. Kā šādu notikumu Ē.Neimans apraksta tieši patriarhālās sākotnes ielaušanos sievišķā attīstībā: „Reibinoša sievišķā uzveikšana, ko piedzīvo, nevis attiecinot un projicējot personīgi uz konkrētu vīrieti, bet gan kā anonimīmi transpersonālu Dievu (numen).” (5)

Labi strukturētajā smilšu bildē ļoti skaidri saskatāms, ka patriarhālās (tēvišķās) sākotnes ielaušanās atbrīvo spēcīgus kārtības ieviešanas spēkus un ļauj atbrīvoties no gūsta – no mātes ietekmes.

8.smilšu bilde

Pēc mātes konflikta eskalācijas Felsas kundze, nevaldāmi raudot, veido šajā smilšu bildē redzamo mauzoleju. Viņas mātei atkal bija uznākusi psihiska lēkme, un viņa nolamājusi meitu telefona sarunā. Apvainojumi sasnieguši kulmināciju izteikumā: „Tu esi slepkava.” Felsas kundze aprok Es figūru, apklāj to ar rozēm un stikla lodītēm un uzliek sudraba krustu. Ap mauzoleju ir apvijusies liela čūska, galvas pusē zem Pietas sēž zirneklis, ko mēs pazīstam no ceturtās smilšu bildes. Aiz Pietas stāv eņģelis – mierinātājs. Divi pūķi tur mutē sievieti un vīrieti. Ar viņiem es asociēju Felsas kundzes vecākus. Mauzoleja priekšā pa kreisi stāv sieviete – varone (Hemana sieva Tila), kuru arī jau pazīstam no ceturtās smilšu bildes. Pa labi stāv viņas pretinieks – ļaundaris Skeletors. Pa kreisi redzam vecmāmiņas figūru – lielo labo māti, kura ienes mieru šajā skumīgajā atmosfērā. Viņai iepretī pa labi ir zvaigzne. To Felsas kundze jau izmantoja ceturtajā smilšu bildē kā pozitīvu pretpolu negatīvajam un aprijošajam čūskas – mātes arhetipam. Tātad šajā smilšu bildē galveno varoni – sievieti viņas cīņā ar Skeletoru, negatīvā mātes arhetipa nāves nesēju, izteikti atbalsta Lielā Māte.

Smilšu bilde atveido Ē.Neimaņa jēdzienu „paša uzdevums” saistībā ar patriarhālās sākotnes ielaušanos. Par to viņš raksta: „Ar patriarhālo sākotni personības sfērā ielaužas neapzināti iekšēji spēki un transpersonāli saturi, kuru enerģētiskais lādiņš ievērojami pārsniedz sievišķā apziņas lādiņu. Milzīgais zemapziņas spēks, kas laužas iekšā, tiek piedzīvots kā vīrišķais un piepilda sievišķo ar nāves bailēm.uzskatāms simbols tam ir mitologēma par veļu kāzām.” (6)

9.smilšu bilde

Pēc pārvarētās nāves stundas šajā smilšu bildē mēs ieraugām Es figūru (pa labi) kā atbrīvotu, patiesi un dabiski spēlējošos bērnu. Milzīgā kapa vietā ir redzama divkārša svastika, kas vēl stiprāk izceļ jauno enerģijas centru.

Smilšu bilde rāda sajūtu, ka atbrīvoto dvēseli ir pārņēmusi svētlaime. Kā koķeta piemiegšana ar aci man izlikās tas, kā Felsas kundze akmenī ar caurumu vidū (aizmugurē pa labi) iesprauda koka zariņu – kā mīlas bultu, kas bērnišķīgi un nevainīgi ir trāpījusi dzīves sirdī. Pēc dramatiskās, nelaimīguma izjūtu caurstrāvotās pēdējās smilšu bildes mēs redzam, kā dzimst jauna radīšanas diena.

Svastikas simbols saistās ar dzīvību, kustību, iekšejo un ārējo laimi un pieder pie kompleksiem, universāliem un jau aizvēsturiskiem Saules simboliem. Es atradu, ka vārds „svastika” nozīmē „ir labi”. (7)

Svastikā ietvertais krusts, ciešanas, šajā simbolā ir atbrīvojušās no sastinguma. Tā kā centrālā ass un atbilstoši Felsas kundzes iekšējais centrs ir noturīgs un stabils, tad rodas griešanās kustība. Kvadratūra, četri, pārvēršas par Saules apli. Budismā svastika ir viena no astoņām laimes un veiksmes zīmēm. To var atrast  arī kā Budas sirds zīmogu un kā mūžīgā riņķojuma un atdzimšanas zīmi. Tā simbolizē nepārtrauktu dzīvības atjaunošanos, varētu pat teikt dvēseles nemirstību.

Svastikas simbols var izteikt arī jauna visuma rašanos, jaunas un radošas viengabalainības veidošanos. Griežoties darbojas gan centrbēdzes, gan centrtieces spēki, tātad runa ir par komplimentārām kustības fāzēm, kas iziet un atgriežas tajā. Svastikas griešanās pa labi daudzos attēlojumos tiek uzskatīta par sievišķo simbolu (bet ne visur). Šajā sesijā kliente man pastāstīja, ka bērnībā viņa ļoti labprāt spēlējusies ar akmeņiem. Viņa atcerējās, ka vecmāmiņas mājas bēniņos atradusi veselu kasti pilnu ar akmeņiem.

Runājot par klientes šā brīža dzīves situāciju, jāatzīmē, ka viņa ir izlēmusi pārtraukt psihiatrijas māsas izglītību. Felsas kundze ir atradusi darbu savā apgūtajā inženieres profesijā.

10.smilšu bilde

Nākamajos trīs mēnešos smilšu bildes netapa. Šajā laikā sarunu terapijā nostabilizējās Felsas kundzes profesionālā situācija un turpinājās viņas sievišķās identitātes attīstība. Šā temata apspriešanas laikā īslaicīgi radās pārneses mīlestība.

10.smilšu bilde parāda, kā raisās Felsas kundzes jaunā, sievišķā nākotnes fantāzija. Viņa kopā ar savu dzīves partneri vēlas bērnu.

Lai izteiktu šādu vēlēšanos, neapšaubāmi vajadzīga drosme, jo nav zināms, vai vīrietis, kurš nesen pārcietis sēklinieku vēža operāciju, spēs radīt bērnu. Iespējams, ka tieši tādēļ šī aina smilšu bildē ir tik tālu aizmugurē labajā stūrī.

Felsas kundzes sievišķības apstiprinājums rod savu izpausmi Es figūras un vecmāmiņas – šīs cienīgās un dzīvību dāvājošās Lielās Mātes Pārstāves – sirsnīgajos apskāvienos. Jaundzimušais silītē ir jāsaprot ne tikai kā aktuālā vēlme pēc bērniem. Tas norāda arī uz Felsas kundzes patības piedzimšanu.

Raksta ierobežotā apjoma dēļ nav iespējams aplūkot un analizēt divas nākamās smilšu bildes, kurās Felsas kundze milzīgās dusmās atvadījās no sava iepriekšējā vecāku tēla. Verbālajā terapijā viņa daudz runāja par attiecībām ar dzīvesbiedru.

13.smilšu bilde

Kopš terapijas sākuma ir pagājis pusotrs gads. Felsas kundze ir ieguvusi savu patību, tāpēc 13.smilšu bildi var uzskatīt par viņas pašrealizācijas nākamo līmeni. Atšķirībā no devītās smilšu bildes ar abstrakto svastiku, šajā bildē viss ir izveidots konkrēti. Tagad centrā ir nonākusi pati Felsas kundze ar savu personīgo māju. Dvēsele ir apmetusies uz dzīvi un tai ir aizsargāta telpa ar dzīves gaismu, kas iedegta laternā. Bērns klēpī ļauj mums izjust viņas prieku par mātišķo sievišķību. Un tagad viņa ir patiešām atradusi pati sevi, viņa var sevi aptaustīt. Kopumā mums paveras skaista aina ar izveidotu dzīves telpu un piepildītu dzīvi.

Felsas kundze aiz pateicības ierādījusi vecmāmiņai goda vietu, bet viņas aizsardzība mazmeitai vairs nav nepieciešama. Pievērsiet uzmanību priekšējam labajam stūri! Caur vārtiem, it kā tieši viņai radītu eju, lien zelta čūska. Līdz šīm mēs to sastapām vienmēr asociācijā ar negatīvo mātes arhetipu. Šajā smilšu bildē čūska parādās svarīga un atzīta, un pati ievēro pienācīgas robežas. Tas liecina par Felsas kundzes jau iegūto iekšējo stabilitāti. Pārmaiņu vārti atveras, pateicoties veiksmīgajam terapijas procesam. Arī čūska ir raksturīgs pārmaiņu simbols. Kā htonisks jeb zemes dzīvnieks tā iemieso pirmatnējos dabiskos instinktus un pavada daudzas sievišķās dievības, kā arī pašu Lielo Māti. Īpašā nozīme ir tam, ka čūska parādās kopā ar ērgli (pa labi), kurš ir Saules dzīvnieks un simbolizē vīrišķos, garīgos un dievišķos spēkus. Pretstatu pāri – vīrišķais un sievišķais jeb debesis un zeme – veido kosmisku vienotību.

14.smilšu bilde

Sievietes attīstībā liela nozīme ir auglīgai vīrišķo un sievišķo spēku sadarbībai. Pēc atbrīvošanās no patriarhālā gūsta tagad notiek vīrišķā un sievišķā satikšanās.

Tās lielisks iznākums ir 14.smilšu bildē redzamais falliskais tornis ar četrām kolonnām. E.Neimans raksta: „Tornis ir ļoti daudzveidīgs simbols. Tas ir sievišķs kā mandalas sektors, bet tas ir arī fallisks kā zemes falls, piemēram, koks, akmens un mūris. Tas ir cilvēces kultūras un cilvēka apziņas simbols un tāpēc to sauc par tālredzīgu torni.” (8)

Piemēram, senie ēģiptieši uzskatīja, ka debesu velvi balsta četras kolonnas. K. G. Jungs rakstīja, ka četrvienība simbolizē patību. Patības simboli šajā smilšu bildē ir arī ap torni aplī izkārtotie gliemežvāki, sūna un lapegles čiekuri.

Tātad, ieņemot virsotni (ar Es figūru lelli), Felsas kundze svin savu triumfu simboliskā Es un apziņas attīstības centrā, kas ļauj viņai redzēt tālumā un plašumā. Tā ir terapijā iegūtā spēja pacelties garīguma līmenī, saglabājot centrētu pārskatu. Šo notikumu vēl pasvītro tas, ka viņa sēž uz viengabalainības simbola. Viņai labi izdodas atrast lodes vidu. Šis ir vienreizējs mākslas darbs un bija interesanti un aizraujoši vērot tā tapšanu.

Lai gan ir sasniegts garīguma triumfs, tomēr šķiet, ka Felsas kundze jūt, ka viņai vēl daudz jāstrādā, lai veidotu savas zemes dzīvi. To viņa iezīmējusi smilšu kastes priekšpusē pa labi (fotogrāfijā nav redzams). Te viņa pirmo reizi (pagaidām gan vēl kokaini) attēlojusi pilnu cilvēku ģimeni, kas sastāv no vīrieša, sievietes un bērna. Viņiem apkārt stāv zemnieku sētas mājlopi.

15.smilšu bilde

Pēc eiforiskā un falliskā augstuma sasniegšanas Felsas kundze šajā smilšu bildē ar Es figūru it kā sievišķīgi centrēti atrod sev simbolisku vietu jūras līmenī. Viņa piebilst, ka ūdens esot viņas elements. Pa to brauc kuģi, un tajā dzīvo zivis. Pateicoties vīrišķo spēku grūdienam klientes Es attīstībā, viņa jūras krāšņajā skaistumā un pilnībā var smelties bagātīgas, kas tagad laužas ārā no sievišķās zemapziņas dziļumiem. Trīs rieksta čaumalu kuģīši norāda uz to, ka viņas dvēsele ir sakusi jaunu ceļojumu. Agrāk tik ļoti ierobežojošā lielā „māte čūska” pa šo laiku ir pārvērtusies pozitīvā „mātes dabas” sākotnējā spēka simbolā un tiek apdāvināta ar ziediem rotātu stūri (priekšplānā pa labi). Savukārt tilta arka priekšpusē pa kreisi norāda uz personīgo sfēru.

17.smilšu bilde

Pēc reizēm vīrišķi, reizēm sievišķi uzsvērtā ekstraversijas perioda Felsas kundze šīs smilšu bildes centrā ir izveidojusi mājīgu atkāpšanās vietu kā patvērumu (dārzs) un maigās dvēseles miera ostu. Tā ir atdzimšanas vieta. Te atrodam vienu no viņas apslēptajām bagātībām – gliemežvāku ar pērli. Viņa, tā sakot, ir nodrošinājusi sevi. Dvēsele ir atradusi patvērumu.

19.smilšu bilde

Pēc tam, kad ir integrēts negatīvais mātes arhetips, ko Felsas kundze bieži attēloja čūskas veidolā, un pozitīvais mātes arhetips, ko arvien pārstāvēja vecmāmiņas figūra, un ir notikusi izskaidrošanās ar patriarhālo sākotni, Felsas kundzei izdodas pārliecinoša pašrealizācija. Pār visu smilšu kasti staro saules mandala. Centrā „ligzdo” Felsas kundzes Es figūra. Mazais lācēns viņas klēpī reprezentē dzīvei modušos patību, zemapziņas centru. Mandalā ir integrētas smilšu spēles terapijas procesa svarīgākās figūras un priekšmeti.

Saules struktūra ir personības viengabalainības un integritātes izpausme. Iekšējā aplī to pastiprina abi roņi, kas izkārtoti kā Iņ un Jaņ. Viengabalainība tiek uzsvērta vēl trešo reizi, saliekot kopā putnu un sirdi, kas ir gara un dvēseles simboli.

Apļi un stari, kas iziet no centra, savu papildinājumu rod četros stūros. Tajos ir izvietotas zīmīgas terapijas procesa figūras. Par Sīzifu (aizmugurē pa kreisi) mēs zinām, ka viņa darbs bija nodrošināt patības atrašanu grūtos apstākļos. Ar melno akmeni Felsas kundze apliecina šī darba nomācošumu un smagumu. Pa diagonāli strādājošam Sīzifam mēs redzam, ka viņam neizdosies paveikt darbu dinozauru dēļ (priekšpusē pa kreisi). Taču beigās viņam izdevās, pateicoties jaunajai gaismai – zvaigznei, kas uzleca terapijā.

Stikla lodītes vidējā aplī rada pieliktā spēka un nekonkretizēta zemapziņas potenciāla iespaidu. Šajā sakarībā masku es interpretēju kā viņas personas attēlojumu, ko Štutgartes K.G.Junga institūta apmācīgtiesīga analītiķe  Dr. Ešenbaha (Escenbach) sauc arī par aizsargvalni, kas kā horizonta apziņa veido starpposmu starp apziņu un zemapziņu. (9). Trešais aplis parāda daudzveidību un bagātības, kas saistītas ar konkrēto dzīvi un kurām ir ļoti liela nozīme Felsas kundzes dzīvē. Smilšu bilžu sērija ir patības atrašanas process sievietes attīstībā, ko E.Neimans apraksta šādi:

„Satikšanās ar vīrišķo tagad parādās kā iekšēja satikšanās, kuras laikā sievišķais piedzīvo pats savu vīrišķo. Tagad sievišķais iekšēji apzinās tās psihes instances, kuras tas agrāk piedzīvoja ārēji projicētas. No jauna iznirst visi tie simboli un saturi, kas bija raksturīgi attīstības pirmajos posmos, taču tagad tie raksturo visas personības integrāciju un tādu attīstību, kuras centrs vairs nav Es, bet gan patība ka vienotas psihes centrs.” (10)

24.smilšu bilde

Pēdēja smilšu bildē īpaši nozīmīga ir pārāk lielā zivs (pašā centrā), ko tur tā pati tumšā figūra, kas mums zināma no sestās smilšu bildes. Es to uzskatu par sevis atrašanas simbolu, kas Felsas kundzei terapijā ir veiksmīgi izdevies. Patība ir kļuvusi par viņas jauno centru. Tā ir neuzbāzīgi integrējusies viņas dzīvē. Uz šīs bāzes viņa ir gatava pieņemt visu plašo „Mirsti un topi” dzīves spektru. Felsas kundze norāda uz kapu stūrī priekšpusē pa kreisi. Šo smilšu bildi viņa lika sērās pēc nesen mirušā vectēva. Felsas kundze vēlas, lai viņš tagad būtu kopā ar vecmāmiņu, pēc kuras viņa vēlreiz sēro šajā terapijas sesijā un nonāk pie iekšēja izlīguma. Šinī procesā vienlaikus sajaucas arī šķiršanās sāpes no terapeita. Jauns un spēcinošs vējš pūš no aizmugurējā kreisā stūra (vējdzirnavas). Felsas kundzē briest jauns spēks – mātes stāvoklis, viņa ir apprecējusies un gaida bērnu.

(Piebildīšu, ka Felsas kundze dzemdēja ļoti skaistu meitenīti un atsūtīja man viņas fotogrāfiju).

Apkopojot Felsas kundzes terapijas procesu, jāsaka: Radoši un arī regresīvi izmantojot smilšu spēles piedāvāto „brīvo un aizsargāto” telpu, Felsas kundzei izdevās atgūt un veiksmīgi integrēt sievietes Es attīstības agrīnos posmus. Viņa spēja atbrīvoties no negatīvās sievišķības valgiem un attīstīt jaunu pašapziņu.

Nobeigums

Šajā rakstā aplūkotajā smilšu terapijas gadījumā smilšu bildes jums palīdzēja izsekot tam, cik grūta un ciešanu pilna var būt atbrīvošanās no negatīvās sievišķības ietekmes. Matriarhalās apziņas atbrīvošanās no dominējošā patriarhāta gūsta ir grūts un ilgstošs process ne tikai konkrētajā individuālajā, bet arī kolektīvajā līmenī. Pēc manām domām, matriarhālās apziņas atbrīvošanai, tās vērtības paaugstināšanai un reintegrācijai jaunā līmenī ir galvenā nozīme, lai mēs izdzīvotu mūsdienu globālajā pasaulē.

Šī raksta nobeigumā vēlos citēt indiešu skolotāju Šri Aurobindo: „Apziņa parādās arī tur, kur tās šķietami nav, un, vienreiz parādījusies, tā nemitīgi mudina sevi celties augstumā, plesties plašumā un tiekties pēc arvien lielākas pilnības. Šīs apziņas atbrīvošanās pirmais solis ir dzīve, otrais ir gars. Taču ar garu attīstība neapstājas, tā gaida, kad varēs ieplūst vēl lielākā veidojumā – spirituālā un supramentālā apziņā. Tādēļ mums nav nekāda iemesla uzskatīt attīstības iespējas par ierobežotām un domāt, ka mūsu šā brīža esamības stāvoklis ir galīgs.” (11)

Literatūra

1. Neumann, e.: Zur Psychologie des Weiblichen, Frankfurt, 1983, 13.lpp.
2. turpat, 13.lpp.
3. Kalff, D.: Sandspiel, Zurich, 1966, 18.lpp.
4. Jung C.G.:Grundwerk d. 4, Olten, 1985, 185. un turpm. lpp.
5. Neumann, e.: Zur Psychologie des Weiblichen, Frankfurt, 1983, 20.lpp.
6. turpat, 20.lpp.
7. Cooper, J.C.: Illustr.Lexikon der traditionellen Symole, Wiesaden, 188. un turpm. lpp.
8. Neumann, E.: Amor un d Psyche, Olten, 1971, 121. un turpm. lpp.
9. Eshenach, U.: Jung-Zeit 2/99, 18.lpp.
10. Neumann, e.: Zur Psychologie des Weiblichen, Frankfurt, 1983, 51.lpp.
11. Wiler, K.:Eros, Kosmos, Logos, 1996, 315.lpp.

Par autoru:

Dr.med. Thomass Mantels (Thomas Mantel) ir ārsts spesiālists bērnu un jauniešu psihiatrijā un psihoterapijā, psihoterapeitiskajā medicīnā, neiroloģijā un psihiatrijā. 1990.gada viņam ir sociālās psihiatrijas privātprakse Kelfē (Vācija, Bādene-Vitenerga) ar specializāciju psihoterapijā un vairāku profesionāļu komandas darbā.

Tomass Mantels ir Starptautiskās smilšu spēļu terapijas biedrības (ISST) biedrs, Vācijas smilšu terapijas biedrības (DGST) līdzdibinātājs.