Psiholoģe Vita Kirilova

Vitas Apsītes psihologa, 

ģimenes psihoterapijas speciālista

privātprakse

Search form
Meklēt
  • Lv
  • Ru
  • Ienākt ar:
  • anazana
  • facebook
  • Sākums
  • pakalpojumi
  • traumu terapija - EMDR metode
    • izglītība, sertifikācija
    • pēcdiploma izglītība
    • darba pieredze
    • pakalpojumi
      • sistēmiskā ģimenes psihoterapija
      • smilšu spēles terapijas
        • publikācijas par smilšu spēles terapiju
          • Linda fon Keizerlinka "Smilšu spēles dziedinošais spēks"
          • Katrīna de Dardele "Mežonīgais vīrietis"
          • Tomass Mantels "Apziņas maiņa un sievietes attīstība"
          • Eva Siga "Vīrieša anima"
      • traumu terapija - EMDR metode
      • teraspēle
      • Marte Meo terapija
      • psiholoģiskā diagnostika
      • grupu nodarbības
        • mazu bērnu vecākiem (līdz 1 gadam)
        • pirmsskolas vecuma bērniem
        • vecākiem, kuriem ir bērni līdz 7 gadu vecumam - bērnu emocionālā audzināšana
      • attīstošas nodarbības bērniem
      • Baha ziedu terapija
    • grāmatas
      • dvēselei, tās izaugsmei, stirpināšanai, sasildīšanai
        • Dž.Kenfīlds, M.V.Hensens, Dž.R. Hotorna, M.Šimofa "Kā cāļa zupa sievietes dvēselai"
        • Mārdareta Silfa "Iedvesmas Tavai dvēselei"
        • Šels Silverstains "Dāsnais koks"
        • Juris Rubenis "Viņš un viņa. MĪlestība. Attiecības. Sekss"
      • pašpalīdzības grāmatas
        • Deivids Ričo "Kad pagātne ir tagadne"
        • Matjē Rikārs "Meditācijas māksla"
        • Robins S.Šarma "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari"
        • Ilse Sanda "Mīli sevi!"
      • vecākiem par bērnu audzināšanu
        • Jans Ūve Roge "Vecāki nosaka robežas"
        • Rozvita Špalleka "Palīdzība maziem haotiķiem"
        • Rozvita Špalleka "Māmiņ, vai tu mani mīli?"
        • Izabella Filjoza "Bērns grib mani nokaitināt" Saprast, kas notiek ar bērnu vecumā no 6 līdz 11 gadiem
        • Izabella Filjoza "Bērns mani neklausa" Pretestība, raudāšana dusmu lēkmes - kā vecākiem vieglāk pārdzīvot bērna 1-5 gadu vecuma posmu
      • grāmatas bērniem
        • A.Vāgenhofa, Z.Lēberere "Miedziņš nāk! Kā Martiņa sadraudzējās ar tumsu"
        • A.Žučkova, I.Laizāne, D.Rubiķe "Mans apģērbs"
        • D.Mellings "Kur ņemt vienu apkampienu"
        • D.Rubiķe, E.Žučkova, I.Laizāne "Mana istaba"
        • E.Menendesa-Aponte "Mazulis nāk"
        • I.Laizāne, A.Žučkova, D.Rubiķe "Esmu tīrs"
        • K.Adamsa, R.Dž.Bučs "Prieks būt pašam"
        • K.A.Adamsa "Kā kļūt par labu draugu"
        • Linde fon Keizerlinka "Tavas asaras uz mana vaiga"
        • L.Šneidere, E.Vencele-Birgere "Martiņa dodas uz bērnudārzu"
        • M.Mandija "Mieru, tikai mieru!"
        • T.Moroney "Man patīk skolā"
        • I. Ziemanis "Peļķīte"
    • mūzika
    • dzīvnieku terapija
    • kontakti
    • maksa
    • darba laiks

    Traumu terapija - EMDR metode

      EMDR  nozīmē Eye-Movement Desensitization and Reprocessing - desensibilizācija un traumu pārstrāde, izmantojot acu kustības.

    Tā ir  efektīva psihoterapijas metode, ko lieto sadarbībā ar klientiem traumatiskas pieredzes kontrolētai pārvarēšanai. 1987. gadā EMDR atklāja  Fransīne Šapiro, un tagad to sauc arī par priekšējās daļas/pieres rievas (frontal line) ārstēšanu.

    EMDR metode aktivizē dabisko atveseļošanās procesu, izmantojot paša organisma resursus, tiek  aktivizēti procesi, kas atbloķē smadzeņu neironu tīklus, kuros „glabājas” traumatiskā pieredze, un tā sāk pārstrādāties.

    Šis process norit apmēram sekojoši.

    Klientam jāatsauc atmiņā traumējošais notikums. Psihologs sēž klientam pretī un ritmiski kustina roku (plaukstu) klienta acu augstumā no vienas puses uz otru un atpakaļ. Klients ar acīm seko līdzi šīm roku kustībām.

    Terapijas procesā emocijas un tēli, kas saistīti ar traumējošo notikumu var kļūt intensīvāki un spilgtāki. Psihologs atbalsta klientu un palīdz atbrīvoties no radušamies negatīvajām emocijām un spriedzes. Sesijas beigās pārdzīvojumu intensitāte samazinās.

    Šīs metodes priekšrocība ir ātrā iedarbība. Protams, viss atkarīgs no situācijas, taču visbiežāk sesiju skaits var variēties no 1-2 līdz 6-16 (katra kopā ar sarunu ilgst 90 minūtes). Taču ir gadījumi, kad pat vienas sesijas laikā „izdzēšas” divdesmit gadus senu traumu sekas. Jāpiebilst, ka šo metodi ļoti veiksmīgi izmanto arī speciālisti, kuri sniedz psiholoģisku palīdzību „karstajos punktos” cilvēkiem, kas pārcietuši dabas katastrofas, teroristu uzbrukumus u.tml.

    EMDR metode var palīdzēt gadījumos, ja:

    • ir tikko pārciests traumatisks notikums, piemēram, auto avārija, ugunsgrēks, uzbrukums: EMDR metode palīdz ātri atgriezties normālā emocionālā stāvoklī un galvenais – traumai nebūs sekas turpmākajā dzīvē;
    • traumatiskais notikums ir noticis sen, taču cilvēks joprojām izjūt šī notikuma atstātās sekas, bailes atrasties un nokļūt līdzīgās situācijās (piemēram, pirms diviem gadiem ir pārciesta auto avārija un kopš tā laika cilvēks nevar piesēsties pie stūres), atmiņā bieži parādās ainas, kas saistītas ar traumējošo notikumu un nepatvaļīgi raisās domas, kaut arī pašam gribētos visu beidzot aizmirst un nekad neatcerēties;
    • ir smags sērošanas process: tuvinieku zaudējums (dzīvesbiedra, vecāku, bērnu nāve), nedzimuša bērniņa zaudējums (spontāno abortu gadījumos);
    • ir pārciesta vardarbība: emocionāla, fiziska, seksuāla (vai arī redzēta vardarība);
    • ir dažādas fobijas un bailes, piemēram, no augstuma, no ūdens, no publiskas uzstāšanās, no dzīvniekiem rāpuļiem utt.;
    • izjūt trauksmi, spriedzi,paniku;
    • cilvēkam ir zems pašvērtējums, to cēlonis var būt gan neseni notikumi, gan bērnībā pārdzīvotais;
    • jāpārvar psiholoģiskās sekas pēc dzīvesbierda neuzticības;
    • ir bailes no kādas situācijas nākotnē: eksāmens, lidojuma, seksuālu attiecību uzsākšanas, darba intervija, tikšanās.

     

    EMDR var palīdzēt cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši psihotraumu. Maza atkāpe, kurā pakavēšos pie termina "psihotrauma".

    Kas tad ir psihotraumatiski notikumi? Saskaņā ar definīciju, par psihotraumatiskiem notikumi tiek uzskatīti tad, ja cilvēks ir bijis pakļauts abiem zemāk minētajiem faktoriem:

    1)      cilvēks ir pieredzējis, bijis par aculiecinieku vai saskāries ar vienu vai vairākiem notikumiem, kas ir saistīti ar fizisku nāvi vai smagiem ievainojumiem, vai to draudiem, kā arī ar draudiem apkārtējo fiziskajai drošībai;

    2)      personas atbildes reakcija ir bijusi intensīvas bailes, šausmas vai bezpalīdzības izjūta.

    Tātad psiholoģiski traumējošs ir notikums, kas ir ārpus parastā pārdzīvojumu līmeņa un kas būtu nepanesams gandrīz ikvienam, t.i., nopietni draudi cilvēka dzīvībai vai fiziskajai veselībai, nopietni draudi viņa bērniem vai tuviniekiem, pēkšņa mājas vai mikrovides sagraušana, vai tas, ka cilvēks redzējis kādu citu, kurš tiek nopietni ievainots vai iet bojā nelaimes gadījumā vai no fiziskas vardarbības. Traumējošais notikums tiek atkal un atkal pārdzīvots kādā no sekojošiem veidiem:

    • atkārtotas nepatīkamas atmiņas par notikumu, domas, kuras „riņķo pa galvu”, kuras nevar izmest no galvas, plate, kura griežas un griežas (maziem bērniem atkārtotas spēles, kurās parādās traumas aspekti);
    • atkārtojas nepatīkami sapņi par šo notikumu;
    • pēkšņa sajūta, it kā traumatizējošais notikums atkārtotos (it kā šis notikums tiktu pārdzīvots no jauna, ilūzijas, halucinācijas, notikušās situācijas uzplaiksnījumi);
    • akūts psiholoģisks distress (ārkārtīgi liela trauksme, grūti izturamas nepatīkamas emocijas), ja saskaras ar notikumiem, kas simbolizē vai atgādina traumas aspektus, ieskaitot traumas iegūšanas datumu.

    Taču psiholoģisku traumu var radīt ne tikai dzīvību apdraudošas katastrofas un situācijas.  Bieži traumas var radīt situācijas, par kurām neaizdomājamies kā par potenciāli psiholoģiski traumējošām. Turklāt dažādos vecuma periodos dažādi notikumi var būt psiholoģiski traumējoši.

    Mazam bērnam trauma ir :

        1. seperācija (šķiršanās) no vecākiem, 

      2.skatīšanās depresīvas mātes acīs – tātad mātes depresija (ja māte depresīva bērna pirmā dzīves gada laikā, bērnam parādās vairākas neirofizioloģiskas un uzvedības līmeņa stresa un depresijas pazīmes),

        3.dzīve ģimenē, kurā pastāv spriedze starp vecākiem.

    Pusaudzim psiholoģisku traumu rada:

        1.izsmiešana no vienaudžu puses;

        2. rūpes par vecākiem-alkoholiķiem.

    Pieaugušajiem:

        1. hroniska vientulība;

        2. mājdzīvnieka zaudējums;

        3. pastāvīga kauna vai neveiksmes  izjūta.

     

    Kā raksta mans skolotājs Olivers Šube*, kura vadībā apgūstu šo psihoterapijas metodi, tad:

    EMDR profesionāļu valodā nozīmē desensibilizācija un traumu pārstŗāde, izmantojot acu kustības, bet klientu valodā – „reiz tev tas jāizdara”. Tā ir psihoterapijas metode, ko lieto, lai pārstrādātu traumatisku pieredzi drošā vidē.

    Maldīgs ir teiciens Laiks sadziedē visas brūces. Nē – laiks nesadziedē VISAS brūces. Dažas jākopj īpaši uzmanīgi, un tikai tad tās sadzīst.



    *Oliver Schubbe (1962) psihologs, uzvedības un ģimenes terapeits, EMDR treneris, pēc trīs gadu ilgas darbošanās Sandjego 1990.gadā nodibinājis Traumu terapijas institūtu Berlīnē (www.traumtherapie.die), ir EMDRIA Deutschlande.V. un starptautiskās EMDR treneru organizācijas NOEt dibinātajs.

    V.A.

    © Autortiesības Vita Apsīte, 2010-2023

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana

    V.A.

    © Autortiesības Vita Apsīte, 2010-2023

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana

    V.A.

    © Autortiesības Vita Apsīte, 2010-2023

    Izveidot interneta veikalu | Izveidot mājas lapu | anaZana