fragments no nodaļas Visneparastākais dārzs pasaulē

„Dārzs šajā līdzībā simbolizē prātu,” Džūljens paskaidroja. „Ja tu rūpējies par sava prāta spodrināšanu, tas, tāpat kā labi kopts un bagātīgs dārzs, dāsni ziedēs, daudzkārt pārsniedzot cerēto. Bet, ja ļausi tajā ieviesties nezālēm, tu nekad neiemantosi nedz iekšējo harmoniju, nedz ilgstošu dvēseles mieru.

Džon, es tev gribētu uzdot pavisam vienkāršu jautājumu. Ja es ieietu dārzā, kurš atrodas aiz tavas mājas, par kuru tu mēdzi man tik daudz stāstīt, un uzgāztu tavām dārgajām petūnijām virsū kaut ko indīgu, tu laikam nebūtu diez ko priecīgs?”

„Protams, ka ne.”

„Patiesībā lielākā daļa īsto dārznieku, kuri ir tādi pēc sirds aicinājuma, sargā savu dārzu kā braši zaldāti un rūpējas par to, lai to nekas neapskādētu. Bet tagad palūkojies uz visu to piesārnojumu, ar kuru vairākums cilvēku ikdienas sagandē sava prāta plaukstošo dārzu, proti, rūpes un raizes, žēlošanās par pagātni, mokošas domas par nākotni un vēl pašradītas bailes, kas izraisas īstu haosu cilvēka iekšējā būtībā. Sivanas Lielo Skolotāju senvalodā, kura pastāvējusi jau tūkstošiem gadu, vārds „rūpes” tiek apzīmēts ar tādu pašu rakstu zīmi kā vārds „līķa kremēšana”. Jogs Ramans uzsvēra, ka tā nekādā ziņā nav nejauša sakritība. Rūpes un raizes atņem prātam daudz spēka un agrāk vai vēlāk atstāj rētas arī dvēselē.

Lai dzīves kausu baudītu visā pilnībā, tev savs prāta dārzs rūpīgi jāsargā, ļaujot tajā iekļūt tikai vislabākajai informācijai. Tu patiešām nevari atļauties greznību, domāt negatīvas domas – pat ne vienu vienīgu. Mūsu pasaulē vislīksmākie, aktīvākie, apmierinātākie cilvēki savā dziļākajā būtībā daudz neatšķiras ne no tevis , ne manis. Mēs visi sastāvam no miesas un kauliem. Un visi nākam no viena un tā paša universālā Visuma avota. Tomēr tie, kuri dara ko vairāk nekā tikai eksistē vien, tie kuri uzpūš pilnās liesmās savu cilvēcisko potenciālu un dzīves maģisko deju izdejo visā tās lieliskajā daudzveidībā, dara pavisam ko citu, nekā tie, kuru dzīve ir pelēka. Un pats galvenais viņu rīcībā ir tas, ka viņi pasauli ar visu tajā esošo uztver pozitīvi.”